Dr. iur. Inese Bāra

2024. gada pavasarī LR Saeima pieņēma grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas vērtējami kā nozīmīgākā reforma tiesiskajā regulējumā tieši attiecībā uz mājas (istabas) dzīvniekiem jeb mīļdzīvniekiem. Likuma grozījumi stājas spēkā vien 1.jūlijā, jo to ieviešanai papildus bijis nepieciešams izstrādāt vairākus MK noteikumus.
Kādas tad ir šīs izmaiņas, kurām vajadzētu būtiski uzlabot mīļdzīvnieku turēšanas nosacījumus un, iespējams, mainīt kopējo attieksmi un atbildības līmeni attiecībā uz dzīvnieku turēšanu savam priekam?

1. Mīļdzīvnieku pavairošana un atsavināšana
Lai ieviestu kontroli pār suņu, kaķu un mājas (istabas) sesku vairošanu, šo dzīvnieku īpašniekiem būs pienākums reģistrēt dzīvnieka pavairošanas faktu mājas (istabas) dzīvnieku reģistrā. Tādējādi pēc reģistra datiem kļūs izsekojama dzīvnieku pavairošana, kā arī kontrolējams, vai šo dzīvnieku īpašnieki ievēro dzīvnieku pavairošanas un atsavināšanas noteikumus, piemēram, ka:

• suņa, kaķa vai seska mātītei gada laikā nedrīkst būt vairāk par vienu mazuļu metienu;
• persona, kas pavairo sev piederošu dzīvnieku un atsavina tā pēcnācējus, ir apmācīta dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā un saņēmusi par to apliecinājumu;
• sludinājumos par suņu, kaķu vai mājas (istabas) sesku atsavināšanu ir norādīta visa MK noteikumos noteiktā informācija, jo īpaši, atsavināmo dzīvnieku apzīmēšanas un reģistrācijas fakta apstiprinājums.

Papildināts arī uzskaitījums par informāciju, kas dzīvnieka atsavinātājam jāsniedz nākamajam dzīvnieka īpašniekam: dzīvnieka vecums, suga, šķirne, izcelsmes valsts, veselības stāvoklis, apzīmēšana un reģistrēšana, uzvedības un turēšanas īpatnības. Mājas (istabas) dzīvnieka veselības stāvokli jāapstiprina ar praktizējoša veterinārārsta izsniegtu izziņu, ja dzīvniekam uzsākta vai nepieciešama ārstēšana.
Būtiski, ka ar šiem papildinājumiem vienlaikus arī dubultots administratīvais sods par mājas (istabas) dzīvnieku atsavināšanas noteikumu pārkāpšanu.

2. Mīļdzīvnieku labturības prasības
Ar jaunajiem MK noteikumiem paredzēti augstāki mīļdzīvnieku labturības standarti un precīzāk uzskaitītas gan vispārīgās, gan īpašās prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanā. Skaidrāk reglamentētas dzīvnieku turēšanas vietas, ieskaitot minimālo platību suņu un kaķu turēšanai noteikšanu; dzīvnieku dzirdīšanas un barošanas prasības; fizisko aktivitāšu un sugai atbilstošu kustību nodrošināšanas pienākums u.c.
Jauna norma iekļauta par dzīvnieka socializāciju ar cilvēku vai citu dzīvnieku, kas līdz šim tiešā veidā nebija reglamentēta, bet šobrīd īpaši izdalīta, uzsverot dzīvnieka vajadzību respektēšanu.

3. Mīļdzīvnieku pārvadāšanas prasības
Suņu un kaķu pārvadāšana līdz šim tiesību aktos regulēta visnotaļ vispārīgi. Šobrīd pārvadāšanas prasībās iekļauts aizliegums atstāt dzīvnieku bez cilvēka klātbūtnes transportlīdzeklī (kas jo īpaši aktuāli ir šobrīd – vasaras karstumā); prasība nodrošināt, ka dzīvnieka atrašanās transportlīdzeklī neapdraud ne dzīvnieku, ne cilvēkus, ne satiksmes drošību. Pārvadājot dzīvnieku, ir pienākums ierobežot dzīvnieka brīvu pārvietošanos transportlīdzeklī. Attiecīgi dzīvnieks ir ievietojams piemērotā somā, konteinerā vai būrī, tos nostiprinot ar drošības jostu sistēmu; dzīvniekam uzlikti iemaukti, pie kuriem piestiprināta speciāla drošības josta; dzīvnieks ievietots no salona nodalītā bagāžas nodalījumā. Lai arī it kā pašsaprotamas lietas, tomēr šobrīd šīs prasības ir tieši iekļautas MK noteikumos un par to neievērošanu varēs saukt pie atbildības.

4. Pašvaldību loma mīļdzīvnieku uzturēšanas jomā
Lai arī mīļdzīvnieku uzturēšanas joma arī līdz šim ir bijusi pašvaldību uzraudzības jautājums, šobrīd Dzīvnieku aizsardzības likumā šī likuma prasību uzraudzība un kontrole attiecībā uz mājas (istabas) dzīvnieku labturību ir tieši noteikta. Tai skaitā pašvaldībām būs tiesības izdot administratīvu aktu, uzliekot dzīvnieka īpašniekam par pienākumu novērst pārkāpumus dzīvnieku labturības jomā, nosakot veidu un termiņu, kādā tas izdarāms.
Pieminama arī norma par pašvaldības kompetenci noteikt vietas un laiku, kurā atļauts atrasties ar suni ar vai bez pavadas. Ar šo normu precizēta kārtība, kādā pašvaldības savās administratīvajās teritorijās nosaka tās publiskās vietas, kurās varēs atrasties ar suni un kurās varēs atrasties ar suni bez pavadas.

5. Aizliegums pastāvīgi turēt piesietu suni
Ar mērķi uzlabot suņu turēšanas apstākļus un mainīt praksi, ka suņi pastāvīgi tiek turēti piesieti, Dzīvnieku aizsardzības likumā iekļauts aizliegums suni turēt piesietu un šis aizliegums attiecināms uz visiem suņiem, kas dzimuši pēc 2023.gada 31.augusta, kā arī uz tiem suņiem, kuri iepriekš nav turēti piesieti. Papildus MK noteikumos paredzēti izņēmumi, kad suni atļauts īslaicīgi turēt piesietu, piemēram:

• ne ilgāk kā vienu stundu suni atstājot piesietu pavadā publiskā vietā;
• sacensībās, medībās, izstādēs vai citās vietās, kurās suns tiek izmantots darbam;
• pēc praktizējoša veterinārārsta norādījumiem atbilstoši suņa veselības stāvoklim;
• īslaicīgai suņa fiksēšanai, klātesot tā īpašniekam vai turētājam.

Suņiem, kas līdz šim jau ir turēti piesieti un kuriem cits turēšanas veids nav nodrošināms, paredzēti turēšanas apstākļi, kas paplašina kustību laukumu, uzlabo suņa labbūtību (socializācijas, pastaigu nodrošināšana; teritorijas sakoptība; aksesuāri, kas neapdraud suni). Attiecīgi suņiem, kuriem mūžs tomēr jāpavada pie ķēdes (vai cita piesiešanas materiāla), dzīves kvalitāte ir uzlabojama.

6. Kaķu apzīmēšana un reģistrēšana
Līdz šim obligāta prasība apzīmēšanai un reģistrācijai bijusi tikai suņiem. Turpmāk obligāti apzīmējami ar mikroshēmu un reģistrējami mājas (istabas) dzīvnieku datubāzē būs arī kaķi, kuri tiek atsavināti, kuri ir vecāki par sešiem mēnešiem un brīvi uzturas ārpus īpašnieka teritorijas, kuri tiek izstādīti publiskā izstādē.

7. Policijas kompetence administratīvo pārkāpumu lietās par labturības pārkāpumiem un cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem
Administratīvā pārkāpuma lietas par dzīvnieku labturības prasību pārkāpumiem un par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku izskata Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Tā kā dienesta darba laiks ir ierobežots, tad administratīvā pārkāpuma procesu par šiem pārkāpumiem līdz lietas izskatīšanai būs tiesīga veikt arī pašvaldības un valsts policija. Ar šo normu tiek novērstas situācijas, kad ārpus PVD darba laika policija atsaka uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu.

Par šīm un citām izmaiņām mīļdzīvnieku turēšanā, labturībā un aizsardzībā ikviens dzīvnieka īpašnieks var iepazīties MK noteikumos: 25.06.2024.g. noteikumi Nr.411 “Mājas (istabas) dzīvnieku labturības un aizsardzības noteikumi” un 28.05.2024.g. noteikumi Nr.315 “Mājas (istabas) dzīvnieka atsavināšanas noteikumi”.